Grozījumi likumā par PVN (no 01.01.2010.)
Par Saeimā 2009.gada 1.decembrī pieņemto likumu
"Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli""
2009.gada 1.decembrī Saeima pieņēma likumu "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"", kurš publicēts 2009.gada 21.decembra laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" Nr.200 (4186) un stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.
Minētajā likumā:
1) mainīts pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanas pamatprincips;
2) precizēti atsevišķi pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) rēķinā norādāmie rekvizīti;
3) PVN taksācijas periods noteikts atkarībā no apliekamo darījumu apjoma iepriekšējā taksācijas gadā;
4) precizēts PVN deklarācijas saturs un pagarināts PVN deklarācijas iesniegšanas termiņš Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID);
5) pagarināts PVN nomaksas valsts budžetā termiņš un mainīti nosacījumi PVN nomaksai valsts budžetā sakarā ar pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanas pamatprincipa mainīšanu;
6) noteikta īpašā PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtība;
7) pilnveidota PVN atmaksas sistēma;
8) veikti atsevišķi precizējumi un redakcionāli labojumi.
Pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšana
No 2010.gada 1.janvāra mainīts pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanas pamatprincips.
Ja pakalpojums tiek sniegts jebkurai personai, kas veic saimniecisko darbību, pakalpojuma sniegšanas vieta ir:
1) pakalpojuma saņēmēja saimnieciskās darbības mītnes vieta;
2) pakalpojuma saņēmēja pastāvīgās iestādes atrašanās vieta, ja pakalpojums tiek sniegts pakalpojuma saņēmēja pastāvīgajai iestādei, kas neatrodas šīs personas saimnieciskās darbības mītnes vietā;
3) pakalpojuma saņēmēja deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgā uzturēšanās vieta, ja pakalpojuma saņēmējam nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes.
Ja pakalpojums tiek sniegts personai, kas neveic saimniecisko darbību, pakalpojuma sniegšanas vieta ir:
1) pakalpojuma sniedzēja saimnieciskās darbības mītnes vieta;
2) pakalpojuma sniedzēja pastāvīgās iestādes atrašanās vieta, ja pakalpojums tiek sniegts no pakalpojuma sniedzēja pastāvīgās iestādes, kas neatrodas šīs personas saimnieciskās darbības mītnes vietā;
3) pakalpojuma sniedzēja deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta, ja pakalpojuma sniedzējam nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes.
Kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides un citu līdzīga rakstura pasākumu vai ar šiem pasākumiem saistītu pakalpojumu sniegšanas vieta nemainās un tā ir šo pakalpojumu norises vieta.
Ar nekustamo īpašumu saistītiem pakalpojumiem to sniegšanas vieta joprojām būs nekustamā īpašuma atrašanās vieta.
Ja pakalpojumu sniedz personai, kura neveic saimniecisko darbību, pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā vieta, kur faktiski tiek sniegti šādi pakalpojumi:
1) preču iekraušanas, izkraušanas, pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojumi, kā arī citi ar preču transportēšanu saistītie pakalpojumi;
2) ar kustamu lietu saistītie pakalpojumi (tai skaitā novērtēšana, remonts, apkope, apstrāde, pārstrāde).
Pasažieru transporta pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā vieta, kur faktiski notiek pasažieru pārvadāšana proporcionāli iekšzemē un citās valstīs veiktajiem attālumiem.
Preču transporta pakalpojuma, kas nav preču transporta pakalpojums Eiropas Savienības (turpmāk – ES) teritorijā, sniegšanas vieta, ja šo pakalpojumu sniedz personai, kas neveic saimniecisko darbību, ir tā vieta, kur faktiski notiek preču pārvadāšana proporcionāli iekšzemē un citās valstīs veiktajiem attālumiem
Vieta, kur sniedz preču transporta pakalpojumu ES teritorijā, ja šo pakalpojumu sniedz personai, kas neveic saimniecisko darbību, ir tā ES dalībvalsts, kurā uzsāk preču transportēšanu.
Ja pakalpojumu sniedz ES teritorijā nereģistrētai personai, kas neveic saimniecisko darbību, pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā vieta, kur ir šīs personas mītnes vieta vai tās deklarētā dzīvesvieta, vai pastāvīgās uzturēšanās vieta šādiem pakalpojumiem:
1) autortiesību, patentu, licenču, preču zīmju un līdzīgu tiesību piešķiršana, nodošana citu personu rīcībā un kontrolē;
2) ar reklāmu vai sabiedriskajām attiecībām saistītie pakalpojumi, arī reklāmas aģentu un reklāmas aģentūru darbība;
3) juridiskie, grāmatvedības, revīzijas, konsultāciju, tulkošanas, ekspertīžu, inženieru un tirgus izpētes pakalpojumi, kā arī datu apstrāde un informācijas sniegšana;
4) saistības pilnībā vai daļēji atturēties no kādas šajā daļā minētās darbības vai rīcības;
5) personāla nodrošināšanas pakalpojumi, tai skaitā personāla atlases un komplektēšanas pakalpojumi, izņemot šā personāla sagatavošanu un apmācību;
6) kustamu lietu nomas pakalpojumi, izņemot visu veidu transportlīdzekļu nomu;
7) elektronisko sakaru pakalpojumi;
8) radio un televīzijas apraides pakalpojumi;
9) elektroniski sniegtie pakalpojumi;
10) finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi, ieskaitot pārapdrošināšanu, bet izņemot seifu nomu;
11) piekļuves nodrošināšana elektroenerģijas un dabasgāzes sadales sistēmām, kā arī pārvades un sadales pakalpojumi un citi ar tiem tieši saistītie pakalpojumi.
Preču transporta pakalpojuma, fiksētas tālruņa līnijas sakaru pakalpojuma, kustamas lietas nomas un transportlīdzekļu nomas pakalpojuma sniegšanas vieta ir:
1) ārpus ES teritorijas, ja pakalpojumu izmanto ārpus ES teritorijas, kaut arī saskaņā ar likuma prasībām pakalpojuma sniegšanas vieta ir iekšzeme;
2) iekšzeme, ja pakalpojumu izmanto iekšzemē, kaut arī saskaņā ar likuma prasībām pakalpojuma sniegšanas vieta ir ārpus ES teritorijas.
Pakalpojuma sniegšanas vieta ir iekšzeme gadījumos, kad ES teritorijā nereģistrēta persona sniedz elektronisko sakaru, radio un televīzijas apraides pakalpojumu neapliekamai personai, kas neveic saimniecisko darbību.
Ja starpniecības aģents sniedz pakalpojumu personai, kas neveic saimniecisko darbību, šā pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā vieta, kur saskaņā ar likumu tiek veikts darījums, kurā starpniecības aģents iesaistās kā starpnieks.
Transportlīdzekļa nomas pakalpojuma, kurā transportlīdzekļa nepārtraukts valdījums vai izmantošana nepārsniedz 30 dienas (kuģiem - 90 dienas), sniegšanas vieta ir tā vieta, kur transportlīdzekli faktiski nodod pakalpojuma saņēmēja rīcībā.
PVN rēķins
PVN rēķina viens no rekvizītiem ir vienas vai vairāku sēriju kārtas numurs, kas unikāli identificē rēķinu. Ja šādi numurēts rēķins ir anulēts, tad apliekamā persona savā grāmatvedībā saglabā anulēto PVN rēķinu, lai pamatotu izrakstīto PVN rēķinu kārtas numuru secības neievērošanu.
Par nodokļa rēķinu var izmantot dokumentu, kurā nav norādīts preču vai pakalpojumu saņēmēja nosaukums, juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta, kā arī VID ar PVN apliekamo personu reģistrācijas numurs, ja tas izsniegts par darījumu, kura vērtība bez nodokļa ir mazāka par 20 latiem.
PVN taksācijas periods
Apliekamām personām, kas neveic darījumus ES teritorijā, un kurām apliekamo darījumu apjoms iepriekšējā taksācijas gadā nepārsniedza:
– 10 000 latu, taksācijas periods ir puse kalendārā gada;
– 35 000 latu, taksācijas periods ir viens kalendārais ceturksnis.
Apliekamai personai, kuras veikto apliekamo darījumu vērtība pirmstaksācijas gadā pārsniedz 35 000 latu vai kura piegādā preces vai sniedz pakalpojumus ES teritorijā, PVN taksācijas periods ir viens kalendārais mēnesis.
Taksācijas periods viens kalendārais ceturksnis ir arī apliekamai personai, kura taksācijas gadā reģistrēta VID ar PVN apliekamo personu reģistrā (izņemot apliekamās personas, kuras piegādā preces vai sniedz pakalpojumus ES teritorijā).
Par taksācijas perioda maiņu apliekamā persona informē VID:
1) ja periodam ir jāmainās no ceturkšņa uz mēnesi, – iesniedzot nodokļa deklarāciju par janvāri;
2) ja periodam ir jāmainās no mēneša uz ceturksni, – iesniedzot paziņojumu līdz taksācijas gada 31.janvārim.
PVN deklarācija
Personām, kuras izmanto VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, PVN deklarācijas un tās pielikumu iesniegšanas VID termiņš ir pagarināts līdz 20 dienām pēc taksācijas perioda beigām.
Apliekamai personai, kura PVN deklarāciju un tās pielikumus iesniedz VID papīra formā, deklarācija jāiesniedz 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām.
PVN deklarācijas par taksācijas gadu iesniegšana noteikta tikai atsevišķos likumā noteiktajos gadījumos (nav vairs obligāta PVN deklarācijas par taksācijas gadu iesniegšana visām apliekamajām personām).
PVN deklarācija sastāv no deklarācijas par taksācijas periodu un likumā noteiktajiem deklarācijas pielikumiem. PVN deklarācijas saturs ir precizēts un papildināts ar apliekamās personas pienākumu informēt VID par iekšzemē piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem.
PVN deklarācijas un tās pielikumu formas, kā arī to aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību, noteiks Ministru kabinets.
PVN grupa PVN deklarācijas pielikumus (izņemot deklarāciju par taksācijas gadu) iesniedz par katru PVN grupas dalībnieku atsevišķi.
Apliekamā persona, kura veic preču piegādi ES teritorijā vai citu dalībvalstu apliekamām personām citā dalībvalstī sniedz ar PVN apliekamus pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar likuma 4.1 panta ceturto daļu, PVN deklarāciju iesniedz VID par katru kalendāro mēnesi.
Noteikts, ka pakalpojumus, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šo likumu nav iekšzeme, PVN taksācijas perioda deklarācijā būs jāuzrāda kā citās valstīs veiktus darījumus.
PVN nomaksa valsts budžetā
PVN, kas aprēķināts par taksācijas periodu, apliekamā persona iemaksā valsts budžetā 20 dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām.
Apliekamā persona, kurai taksācijas periods mainās saskaņā ar likuma 9.panta 1.4 daļu (t.i., no ceturkšņa vai no pusgada uz mēnesi), PVN valsts budžetā par taksācijas ceturksni vai pusgadu, kurā mainās taksācijas periods, iemaksā 20 dienu laikā pēc taksācijas ceturkšņa vai pusgada beigām.
Par pakalpojumiem, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar likuma 4.1panta ceturto daļu, un kas saņemti no citas dalībvalsts personas vai ES teritorijā nereģistrētas personas, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē, PVN aprēķina un maksā budžetā:
1) pakalpojuma saņēmējs, ja tas ir persona, kas veic saimniecisko darbību, un šos pakalpojumus saņem savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai;
2) VID ar PVN apliekamo personu reģistrā reģistrēta juridiskā persona, kura nav saimnieciskās darbības veicēja.
Minētie nosacījumi attiecas arī uz valsts vai pašvaldību institūcijām, ja tās šos pakalpojumus saņem saimnieciskās darbības nodrošināšanai.
Ja personai, kas iekšzemē sniedz pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar likuma 4.1panta ceturto daļu, iekšzemē ir pastāvīgā iestāde, kas piedalās šo pakalpojumu sniegšanā, PVN par šo pakalpojumu valsts budžetā maksā šīs personas pastāvīgā iestāde.
Par kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides un citu līdzīga rakstura pasākumiem un ar nekustamo īpašumu saistītiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta ir iekšzeme un kas saņemti no citas dalībvalsts personas vai ES teritorijā nereģistrētas personas, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē, PVN aprēķina un maksā valsts budžetā pakalpojuma saņēmējs, ja tas ir apliekamā persona. Savukārt PVN par minētajiem pakalpojumiem valsts budžetā maksā pakalpojuma sniedzējs, ja šo pakalpojumu sniegšanas vieta ir iekšzeme un ja šo pakalpojumu saņēmējs ir neapliekama persona.
Likuma 4.1panta ceturtajā daļā minētos pakalpojumus, kuru sniegšanas vieta ir cita dalībvalsts, trešā valsts vai trešā teritorija, apliekamā persona iekļauj tā taksācijas perioda PVN deklarācijā, kad pakalpojums sniegts vai atlīdzība par pakalpojumu saņemta pirms pakalpojuma sniegšanas.
Īpašā PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtība
Noteikta īpaša PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtība uzņēmumiem, kuri atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
1) iepriekšējā taksācijas gadā ar PVN apliekamo darījumu vērtība nav pārsniegusi 70 000 latu;
2) reģistrējoties VID ar PVN apliekamo personu reģistrā, taksācijas gadā neplāno par 70 000 latu lielāku darījumu apjomu.
Turklāt šo kārtību ir tiesības piemērot arī apliekamajai personai, kurai iepriekšējā taksācijas gadā ar PVN apliekamo darījumu vērtība ir sasniegusi vai pārsniegusi 70 000 latu un kura ir lauksaimniecības produkcijas ražotājs vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, attiecībā uz likumā noteiktu attiecīgu lauksaimniecības produktu piegādi.
Personas, kuras piemēro īpašo PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību, PVN valsts budžetā maksā par to taksācijas periodu, kurā saņemta samaksa par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, taču ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc rēķina izrakstīšanas. Savukārt priekšnodokli par saņemtajām precēm un pakalpojumiem šo darījumu nodrošināšanai tām ir tiesības atskaitīt tajā taksācijas periodā, kurā tās samaksājušas no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas.
Ja persona vēlas piemērot īpašo PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību, tā par to informē VID līdz taksācijas gada 31.janvārim vai tad, kad iesniedz iesniegumu par reģistrāciju VID ar PVN apliekamo personu reģistrā. Šis nosacījums stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.
Personām, kuras izvēlējušās piemērot īpašo PVN maksāšanas kārtību, nav tiesību šo kārtību mainīt agrāk par nākamo taksācijas gadu.
Personas, kuras taksācijas gadā ir piemērojušas īpašo PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību, bet pēctaksācijas gadā to nevēlas piemērot, par to informē VID līdz taksācijas gada 31.decembrim.
Par īpašās PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtības piemērošanu 2010.gadā apliekamā persona VID informē līdz 2010.gada 30.jūnijam vai tad, kad iesniedz iesniegumu par reģistrāciju VID ar PVN apliekamo personu reģistrā. Šo kārtību piemēro ar nākamo 2010.gada taksācijas periodu pēc VID informēšanas. Tādējādi, ja apliekamā persona, kura vēlas piemērot īpašo PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību 2010.gadā, nebūs informējusi par to VID līdz 2010.gada 30.jūnijam, tai līdz 2010.gada beigām būs jāpiemēro vispārējā PVN aprēķināšanas kārtība.
PVN atmaksas sistēma
Ar likumu no 2010.gada 1.jūlija tiks ieviesta jauna pārmaksātā PVN atmaksas sistēma.
Pārmaksātā PVN summa ir maksāšanai valsts budžetā aprēķinātās PVN summas un atskaitāmā priekšnodokļa starpība.
Veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, VID 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemta PVN deklarācija par taksācijas periodu, pārceļ apstiprināto pārmaksāto PVN summu uz nākamo taksācijas periodu līdz taksācijas gada beigām, sedzot nākamajos taksācijas periodos valsts budžetā maksājamo PVN summu.
Ja apliekamai personai ir PVN parāds vai citu nodokļu, nodevu vai citu valsts noteikto maksājumu parāds, tad VID pirms PVN pārmaksas pārnešanas uz nākamo taksācijas periodu to novirza likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā kārtējo nodokļu maksājumu vai nokavēto nodokļu maksājumu segšanai.
Noslēdzoties taksācijas gadam, VID uz nākamajiem taksācijas periodiem pārnesto pārmaksu atmaksā apliekamās personas norādītajā bankas kontā 30 dienu laikā pēc PVN deklarācijas par pirmstaksācijas gada pēdējo taksācijas periodu saņemšanas.
Pārmaksāto PVN summu, kas izveidojusies taksācijas periodā, apliekamās personas likumā noteiktajos gadījumos var lūgt atmaksāt personas norādītajā bankas kontā pirms taksācijas gads ir noslēdzies šādos gadījumos:
1) apliekamās personas ar nodokļa 0 procentu likmi apliekamo darījumu un to darījumu, kuru veikšanas vieta nav iekšzeme, apjoms ir vismaz 90 procenti no kopējās ar PVN apliekamo darījumu vērtības;
2) pārmaksātā PVN summa pārsniedz 1000 latu un apliekamās personas ar nodokļa 0 procentu likmi, 10 procentu likmi apliekamo darījumu vai to darījumu, kuru veikšanas vieta nav iekšzeme, apjoms ir vismaz 20 procenti no kopējās ar PVN apliekamo darījumu vērtības;
3) pārmaksātā PVN summa pārsniedz 100 latu un ir izveidojusies par pamatlīdzekļiem;
4) pārmaksātā PVN summa pārsniedz 1000 latu un ir izveidojusies par precēm, kas iegādātas, un pakalpojumiem, kas saņemti, lai nodrošinātu darījumus ar kokmateriāliem;
5) pārmaksātā nodokļa summa pārsniedz 15 000 latu.
Personai, kura ir izslēgta no VID ar PVN apliekamo personu reģistra, pēc apliekamās personas pieprasījuma, bet ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad pieņemts lēmums par apliekamās personas izslēgšanu no minētā reģistra, pārmaksāto PVN summu atmaksā uz personas bankas kontu, ja pēc pārmaksātās PVN summas novirzīšanas joprojām ir pārmaksātā PVN summa.
Pēc personas izslēgšanas no VID ar PVN apliekamo personu reģistra, VID mēneša laikā pārmaksāto PVN summu novirza nodokļa parādu, citu nodokļu, nodevu vai citu valsts noteikto maksājumu parādu segšanai.
Ja persona, kura ir izslēgta no VID ar PVN apliekamo personu reģistra, četru mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par tās izslēgšanu no minētā reģistra, nav iesniegusi pieprasījumu par pārmaksātās PVN summas atmaksāšanu, tad VID šo pārmaksāto PVN summu dzēš.
Likumā noteiktajos gadījumos VID ir tiesības pagarināt pārmaksātās PVN summas pārnešanas termiņu uz nākamajiem taksācijas periodiem.
Minētā pārmaksātā PVN atmaksas sistēma būs attiecināma uz to pārmaksātā PVN summu, kas izveidojusies, sākot ar 2010.gada 1.jūliju.
Likumā iekļauti pārejas noteikumi, kas nosaka, ka pārmaksāto PVN summu, kas izveidojusies par taksācijas periodiem līdz 2010.gada 30.jūnijam, VID atmaksā apliekamās personas norādītajā bankas kontā 30 dienu laikā pēc pamatota pieprasījuma saņemšanas un nodokļu administrēšanas pasākumu veikšanas.
Bez tam likumā ir iekļautas arī jaunas normas (stājas spēkā ar 2010.gada 1.janvāri) par apliekamās personas pieteikuma iesniegšanu PVN atmaksas saņemšanai par citā dalībvalstī iegādātajām precēm, saņemtajiem pakalpojumiem un par preču importu, kā arī par PVN atmaksāšanu citas dalībvalsts apliekamai personai par Latvijā iegādātām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem.
Citi precizējumi
Noteikts, ka ar PVN neapliek tādu apliekamās personas veikto preču piegādi, ja tiek piegādātas preces, par kurām apliekamā persona nav atskaitījusi priekšnodokli un kuras tika iegādātas un izmantotas likuma 6.panta pirmajā daļā minēto darījumu nodrošināšanai.
Precizēta preču importa darījumā ar PVN apliekamā importēto preču muitas vērtības noteikšana un noteikta PVN maksāšanas kārtība par pakalpojumiem, kuru vērtība importēšanas brīdī nav zināma.
Precizēta preču piegādes vietas noteikšana tām precēm, kuras tiek piegādātās pasažieriem uz kuģiem, lidmašīnās vai vilcienos, to pārvadāšanas posmā ES teritorijā.
Lauksaimniekiem palielināts kompensācijas apmērs no 12 procentiem uz 14 procentiem.
Noteikts, ka no budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāmi 60 procenti no nodokļa par reprezentācijas nolūkiem iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar publisku konferenču, pieņemšanu un maltīšu rīkošanu, kā arī apliekamo personu reprezentējošu priekšmetu izgatavošanu.
Veikti atsevišķi redakcionāli labojumi. |
