simosis simosis
SākumsCenasKontakti
JAUNUMI

Sākot ar 2018.gada 1.janvāri normāla darba laika ietvaros minimālā mēneša darba alga ir 430 euro.

Sīkāk

No 01.01.2017. minimālā mēneša darba alga ir 380 EUR un un jauna stundas likmes aprēķina kārtība

Sīkāk

No 01.01.2016. minimālā mēneša darba alga ir 370 EUR un un jauna stundas likmes aprēķina kārtība

Sīkāk

Būtiskākās izmaiņas Darba likumā no 2015.gada 1.janvāra

Sīkāk

No 01.01.2015. minimālā mēneša darba alga ir 360 EUR un stundas likme 2.17 EUR

Sīkāk

Visi jaunumi

Būtiskākās izmaiņas Darba likumā no 2015.gada 1.janvāra

2014.gada 23.oktobrī Saeimā pieņemtie Grozījumi Darba likumā no 2015.gada 1.janvāra paredz virkni precizējumu, labojumu un papildinājumu. Izskatot grozījumu saturu un to salīdzinot ar 2014.gada Darba likuma versiju, izvilku manā skatījumā (subjektīvs viedoklis) būtiskākās izmaiņas:

Darba sludinājumā likums tagad pieprasa norādīt arī reģistrācijas numuru:
32.pants. Darba sludinājums
(3) Darba sludinājumā norāda darba devēja — fiziskās personas — vārdu un uzvārdu vai juridiskās personas nosaukumu (firmu) un reģistrācijas numuru, vai tā personāla atlases uzņēmuma nosaukumu (firmu) un reģistrācijas numuru, kurš darba devēja uzdevumā novērtē pretendentu piemērotību un veic atlasi.


Papildinājums ar jauniem punktiem – 9, 10, 11 un 12:
40.pants. Darba līguma forma
(9) Darba līgumā neietver noteikumus par svešvalodas prasmi, ja tā nav pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.
(10) Darba līgums slēdzams valsts valodā. Ja darbinieks ir ārzemnieks, kurš pietiekamā līmenī nepārvalda valsts valodu, darba devējam ir pienākums rakstveidā informēt darbinieku viņam saprotamā valodā par darba līguma noteikumiem.
(11) Darba devējam ir pienākums nodrošināt noslēgto darba līgumu uzrādīšanu pēc uzraudzības un kontroles institūciju pieprasījuma.
(12) Ministru kabinets nosaka komercdarbības veidus, kuros darba devējam ir pienākums, noslēdzot darba līgumu, darbiniekam izsniegt darbinieka apliecību, kā arī nosaka darbinieka apliecībā ietveramo informāciju un šīs apliecības izsniegšanas noteikumus.


Iepriekšējais trīs gadu termiņš aizstāts ar piecu gadu termiņu:
45.pants. Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņš
(1) Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņš nevar būt ilgāks par pieciem gadiem (ieskaitot termiņa pagarinājumus), ja citā likumā nav noteikts cits darba līguma termiņš. Par darba līguma termiņa pagarināšanu uzskatāma arī jauna darba līguma noslēgšana ar to pašu darba devēju, ja laikposmā no iepriekšējā darba līguma noslēgšanas dienas līdz jaunā darba līguma noslēgšanas dienai tiesiskās attiecības nav bijušas pārtrauktas ilgāk par 60 dienām pēc kārtas.


Pants papildināts ar jaunu punktu:
58.pants. Atstādināšana no darba
(6) Darba devējam ir pienākums izsniegt darbiniekam rakstveida rīkojumu, ar kuru darbinieks atstādināts no darba.


69.panta ceturtā daļa papildināta ar teikumu, kas beidzot legalizē jau tā praksē izmantoto atvaļinājuma naudas izmaksu kopā ar darba algu:
"Pēc darbinieka rakstveida pieprasījuma samaksu par atvaļinājuma laiku un darba samaksu par laiku, kas nostrādāts līdz atvaļinājumam, var izmaksāt citā laikā, bet ne vēlāk kā nākamajā darba samaksas izmaksas dienā."

Ieviests precizējums norādot “kalendārais mēnesis” un papildinot daļu:
75.pants. Vidējās izpeļņas aprēķināšana
(1) Visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām.

(2) Ja pēdējo sešu vai vairāk mēnešu laikā darbinieks nav strādājis un viņam nav izmaksāta darba samaksa, vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par darbu sešos kalendāra mēnešos pirms attaisnotās prombūtnes perioda sākuma. Ja darbinieks pirms attaisnotās prombūtnes perioda sākuma ir strādājis mazāk par sešiem mēnešiem, vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par periodu, kurā darbinieks ir strādājis. Ja aprēķinātā mēneša vidējā izpeļņa par darbu normāla darba laika ietvaros ir mazāka nekā spēkā esošā minimālā mēneša darba alga, mēneša vidējā izpeļņa izmaksājama spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmērā.

Tas pats 75.pants papildināts ar precizējošiem tekstiem:
(3) Mēneša vidējo izpeļņu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar mēneša vidējo darba dienu skaitu pēdējos sešos kalendāra mēnešos (saskaitot darba dienas pēdējos sešos kalendāra mēnešos un šo kopsummu dalot ar seši).
(4) Dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu. Ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, dienas vidējo izpeļņu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā, kuru aprēķina, pēdējo sešu mēnešu laikā nostrādāto stundu skaitu dalot ar kalendāra darba dienu skaitu (izņemot attaisnotu prombūtni) pēdējo sešu mēnešu laikā. Nostrādāto dienu skaitā neietilpst pārejošas darbnespējas dienas, atvaļinājuma dienas un dienas, kad darbinieks nav veicis darbu šā likuma 74.panta pirmajā un sestajā daļā minētajos gadījumos.
(5) Stundas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto stundu skaitu.
(6) Ja darbinieks ir nodarbināts mazāk par sešiem mēnešiem, dienas vai stundas vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par nostrādātajām dienām vai stundām, tās kopsummu dalot attiecīgi ar šajā periodā nostrādāto dienu vai stundu skaitu. Šo noteikumu piemēro arī tad, ja darbinieks ir nodarbināts mazāk par sešiem mēnešiem pēc vismaz 12 mēnešu ilgas attaisnotas prombūtnes.
(7) Izmaksājamās vidējās izpeļņas summu aprēķina, dienas (stundas, mēneša) vidējo izpeļņu reizinot ar to dienu (stundu, mēnešu) skaitu, par kurām darbiniekam izmaksājama vidējā izpeļņa.
(8) Par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai apmaksātā papildatvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā."


Ieviests jauns pants un parādās iespēja izmantot elektronisko parakstu un darbinieka elektronisko pastu. Tas gan var nest līdzi visādas problēmas ar pierādījumu nodrošināšanu, ka e-pasts ir piegādāts. Tāpat tiek uzskatīts, ka e-pasts ir saņemts (izlasīts) otrajā dienā pāc nosūtīšanas. Joprojām nesaprotu, kāpēc šī valsts un ierēdņi uzskata, ka visi nepārtraukti 365 dienas gadā atrodas pie e-pasta. Man ir bijusi situācija, kad es gandrīz nedēļu netieku pie normāliem interneta sakariem un pie e-pasta. Šis apstāklis droši vien vēl ilgi bremzēs elektroniskās saziņas oficiālu izmantošanu. Bet no otras puses – es pašlaik netieku pastā pēc ierakstītas vēstules, jo es nevaru atļauties savu laiku tērēt tajās rindās.
112.1 pants. Uzteikuma paziņošana
(1) Uzteikumu otrai pusei var izsniegt uz vietas personīgi vai piegādājot ar ziņneša, tai skaitā zvērināta tiesu izpildītāja, starpniecību, kā arī izmantojot pasta komersanta pakalpojumus. Uzteikumu otrai pusei var nosūtīt arī pa elektronisko pastu, izmantojot drošu elektronisko parakstu, ja tas noteikts darba līgumā vai darba koplīgumā.
(2) Ja uzteikumu uz otras puses darba līgumā norādīto adresi nosūta ierakstītā pasta sūtījumā, uzteikums uzskatāms par saņemtu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Uzteikums uzskatāms par saņemtu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā arī tad, ja otra puse uzteikumu faktiski saņēmusi agrāk. Prezumpciju, ka uzteikums ir saņemts septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā, saņēmējs var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no adresāta gribas bijuši par šķērsli uzteikuma saņemšanai norādītajā adresē. Ja rodas domstarpības, pusei, kas sūtījusi uzteikumu ierakstītā pasta sūtījumā, ir pienākums pierādīt, ka uzteikums ir nosūtīts.
(3) Ja uzteikumu uz otras puses darba līgumā norādīto elektroniskā pasta adresi nosūta pa elektronisko pastu, izmantojot drošu elektronisko parakstu, uzteikums uzskatāms par saņemtu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas. Prezumpciju, ka uzteikums ir saņemts otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas pa elektronisko pastu, saņēmējs var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no adresāta gribas bijuši par šķērsli uzteikuma saņemšanai norādītajā adresē. Ja rodas domstarpības, pusei, kas sūtījusi uzteikumu pa elektronisko pastu, ir pienākums pierādīt, ka elektroniskais dokuments ir nosūtīts."


Man gan šķiet, ka būtu korekti normālāku termiņu dot, jo nevar grāmatvedis visu laiku sēdēt uzņēmumā un gaidīt, kad kādu atlaidīs, lai nekavējoties aprēķinātu izmaksājamās summas. It sevišķi ārpakalpojuma grāmatvedis un mazā uzņēmumā.
128.panta pirmā daļa papildināta ar teikumu šādā redakcijā:
"Ja darba līgums tiek uzteikts šā likuma 100.panta piektajā daļā, 101.panta pirmās daļas 2. vai 4.punktā noteiktajos gadījumos, tad darbiniekam pienākošās naudas summas izmaksā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc atlaišanas dienas, ja šīs summas nav iespējams izmaksāt atlaišanas dienā."


Papildināts pants par virsstundām, bet formulējums tāds dīvains – izklausās vairāk pēc mīklas
136.pants. Virsstundu darbs
Iepriekšējā redakcija: (5) Virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt 144 stundas četru mēnešu periodā.
Pašreizējā redakcija: (5) Virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt vidēji astoņas stundas septiņu dienu periodā, ko aprēķina pārskata periodā, kas nepārsniedz četrus mēnešus.


Precizēts viss pants un nāk klāt jaunas daļas:
140.pants. Summētais darba laiks
(2) Likumā noteikto diennakts un nedēļas atpūtas laika ilgumu summētā darba laika ietvaros var nepiemērot, ja:
1) darbiniekam ceļā uz darbu ir jāpavada ilgs laiks;
2) darbinieks veic apsardzes vai uzraudzības darbību;
3) darba rakstura dēļ nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu;
4) darbinieks veic sezonas rakstura darbu;
5) ir paredzama uzņēmuma darbības apjoma īslaicīga paplašināšanās vai ražošanas apjoma pieaugums.
(6) Ja ir noteikts summētais darba laiks, darba devējs nodrošina, ka pārskata periodā diennakts atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 12 stundām diennaktī un nedēļas atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 35 stundām nedēļā, ieskaitot diennakts atpūtas laiku.
(7) Darba devējs nav tiesīgs grozīt darbiniekam noteikto darba grafiku darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kā arī laikā, kad darbinieks neveic darbu citu attaisnojošu iemeslu dēļ.

 
Jauna redakcija, vārds “nekavējoties” aizvietots ar vārdu “savlaicīgi”:
147.pants. Īslaicīga prombūtne
Iepriekšējā redakcija: (2) ....Par šādu īslaicīgu prombūtni darbinieks nekavējoties paziņo darba devējam.
Pašreizējā redakcija: (4) Par īslaicīgu prombūtni darbinieks savlaicīgi paziņo darba devējam. Īslaicīga prombūtne nevar būt par pamatu darba devēja tiesībām uzteikt darba līgumu."


Papildināts pants ar piekto daļu un ir skaidri pateikts, ka atlīdzība par neizmantoto atvaļinājumu ir jāizmaksā par visu periodu. Līdz šim praksē bija dažādas atsauces uz Senāta un tiesu lēmumiem, ka nav jāizmaksā par visu periodu:
149.pants. Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums
"Darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu."


Bet lūdzu ņemt vērā, ka šīs nav vienīgās izmaiņas Darba likumā. Zemāk norāde uz grozījumu tekstu.

Likuma grozījumi: http://likumi.lv/ta/id/270232-grozijumi-darba-likuma
Likuma aktuālā redakcija: http://likumi.lv/doc.php?id=26019


Pārpublicēts no www.vid.lv

Mob. tālr. +371 28606296

Tālr. +371 65021258

Fakss +371 66002771

E-pasts: simosis@inbox.lv

Gramatvedības pakalpojumi

Brīvības iela 22, Ogre

qrcode-simosis

 

 

Grāmatvedības pakalpojumi
Mājas lapu izstrāde NewSite